“Zupai jābūt tādai, lai karote varētu stāvēt taisni”: mani atkal pamācīja vīra meita Laura no Kuldīgas
Mani sauc Vizma, man šobrīd ir četrdesmit četri gadi, un jau vairāk nekā piecpadsmit gadus par savām mājām saucu Kuldīgu. Esmu dzimusi un augusi mazākā lauku ciematiņā netālu no Saldus, taču liktenis un mīlestība mani atveda uz šo mājīgo un kluso Kurzemes pilsētu.