“– Nu, zaķīt, pacieties vēl drusciņ”: ko Albīna Tukumā dzirdēja aiz atvērtajām garāžas durvīm
Kabačus kaimiņiete Valentīna man atnesa septembra sākumā, kad citi mājas iedzīvotāji rudenīgajā laikā jau labprātāk ārā nerādījās un notiekošo pagalmā vēroja vien pa durvju actiņu. Es nepaspēju laikus paglābties un paslēpties dzīvoklī. Tikko kāpņutelpā nošķirbinājās zvans, es atvēru durvis un man uzreiz rokās tika iespiests smags, pamatīgi piebāzts maiss.