“Mammai laiks atpūsties”: meita Cēsīs man atnesa senioru pansijas bukletu, lai atbrīvotu manu dzīvokli
Aiz loga dunēja auksts oktobra lietus, sitoties pret Cēsu dzīvokļa loga stikliem un raujot nost no kokiem pēdējās dzeltenās lapas. Manā virtuvē patīkami smaržoja pēc tik tikko ceptas ābolu biskvītkūkas ar kanēli. Es biju sākusi šo pīrāgu gatavot jau agrā rītā, jo gaidīju ciemos Katrīnu — savu vienīgo meitu, kurai nesen apritēja divdesmit pieci gadi.