Es laimīgi dzīvoju Jelgavā, man bija tikai 62 gadi, bet meita jau bija izlēmusi manu nākotni: bez manas piekrišanas

Man bija tikai sešdesmit divi gadi. Es strādāju, pati maksāju rēķinus, gatavoju ēst, tikos ar draudzenēm un reizēm sapņoju par lietām, kurām agrāk nebiju saņēmusies. Jā, dažkārt jutos vientuļa. Taču vai tas nozīmēja, ka mana dzīve tuvojas noslēgumam?