Stāsts: “Kad man būs ko teikt…” (2. daļa)

Ar Ilmāru Marita draudzējās jau no sestās klases, lai gan, kā izteicās mamma, viņu attiecības vairāk izskatījās pēc nesavtīgas izpalīdzības no vienas puses un klusas pateicības no otras. Ilmārs bija jaunpienācējs, dzīvoja divatā ar mammu, kura avārijā bija zaudējusi kāju pēdas, un viņai paveicās, ka skolā tobrīd atbrīvojās garderobistes vieta.